Tehnoloģijas katru dienu kļūst aizvien gudrākas, un aizvien biežāk parādās jautājums par personas datu saglabāšanu, lai personīgā informācija nevarētu nonākt trešo personu rokās un tikt prettiesiski izmantota. Paskatīsim kas tad ir mainījies šo pavasari, kad stājās spēkā ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR; 2016/679) un kādā veidā tā ietekmē mūsu dzīves.

Mūsdienās ir grūti iedomāties, ka ir cilvēki, ka neizmanto viedtelefonus vai citas “gudrās” viedierīces. Telefoni ir aizņēmuši ievērojamu mūsu bērnu, vecāku un pat vecvecāku dzīves daļu. Mūsdienās nepietiek izmantot telefonu kā sakaru līdzekli, tas ir arī fotoaparāts, video kamera, ar tā palīdzību mēs varam sērfot internetā un dalīties ar draugiem ar savām fotogrāfijām vai video.

25. maijā ES teritorijā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR; 2016/679), ko Eiropas parlaments pieņēma vēl 2016. gadā. Regula diktē mums daudzus noteikumus kā aizsargāt un apstrādāt personīgos datus, pretējā gadījumā solot ievērojamus naudas sodus.

Tiksim skaidrībā, kā mums dzīvot tālāk, lai nezināšanas dēļ nepārkāpt nekādus noteikumus un neiekļūtu nepatīkamā situācijā. Galvenie momenti ir saistīti ar juridiskām personām, kam tagad ir jāstāsta saviem klientiem, kā un ar kādu mērķi tie ievāc personīgos datus, ka arī kādā veidā rīkojas un kā glabā. Piemēram, ja koncerta organizatori fotografē pasākumu vai filmē to, ir nepieciešams visus apmeklētājus par to brīdināt iepriekš, ka arī paskaidrot ar kādu mērķi tas tiks darīts. Piemēram, nofilmētos materiālus izmantos reklāmas vai mārketinga nolūkos. Ja, zinot par to jau iepriekš, cilvēki ir atnākuši uz pasākumu, viņi automātiski ir piekrituši nodot tiesības izmantot savas fotogrāfijas tādā veidā, kā uzņēmums to ir iepriekš paziņojis.

Nelikumīgie pašiņi?

Kā tādā gadījumā rīkoties parastiem cilvēkiem? Pieņemsim, jūs fotografējat sevi pasākumā, bet kadrā nokļūst arī citi cilvēki.. Vai ir nepieciešams prasīt atļauju, lai izliktu šo foto vai video sociālajos tīklos, ja uz tās ir trāpījuši arī citi cilvēki?

Valsts Datu inspekcija skaidro, ka gadījumos, kad foto vai video ir paredzēts privātai lietošanai, trešajām personām, kas ir trāpījuši uz šo foto vai video materiālu, atļauju prasīt nav nepieciešams.

Vai, piemēram, jūs izmantojat videonovērošanas kameru, kas filmē jūsu teritoriju, taču kadrā nonāk arī neliela daļiņa no kaimiņu teritorijas. Vai ir jāvienojas ar kaimiņu par šāda veida video filmēšanu? Tikai tajā gadījumā, ja jūs gribēsiet padalīties ar šo video. Pat ja uz tā ir trāpījis kāds gājējs, tomēr ir nepieciešams saņemt atļauju. Vairs nevar nesodīti ievietot internetā nejauši nofilmētu joku, ja video var identificēt citas personas. Protams, ja jūs iepriekš esat saņēmuši viņu personīgu piekrišanu filmēšanai, tad to darīt ir atļauts. Ir jāciena personīgās dzīves privātums!

Un kā tagad filmēt publiskus pasākumus? Savām vajadzībām (!) jūs varat fotografēt un filmēt, nejautājot citu apmeklētāju atļauju. Šos foto pat var ielikt sociālajos tīklos.

Ja jūs nofotografējāt un publicējāt sociālajā tīklā, piemēram, jūsu bērna izlaidumu, bet kadrā nonāca arī citi bērni vai vecāki, ir jābūt gataviem, ka tomēr ne visiem patiks publicitāte. Un tas, kas ir nonācis netīšām jūsu kadrā, var pieprasīt no jums ievērot viņa likumā noteiktās tiesības un izdzēst materiālu vai vismaz aizklāt šī cilvēka seju konkrētajā fotogrāfijā.

Apkopojot visu iepriekš minēto, var teikt, ka pagaidām mēs visi tikai mācāmies, kā dzīvot pēc regulas, un šodien vēl neviens precīzi nezin, kādi strīdi var notikt dzīves gaitā un kādi skaidrojumi būs doti procesa laikā katram no šādiem gadījumiem. Dzīvosim tālāk – tad jau redzēsim.

Sargājiet sevi un savus tuviniekus, bet saglabāt to, kas jums ir svarīgs palīdzēs SP Leģions.

Pieteikt pakalpojumu iespējams klientu apkalpošanas centrā vai mūsu mājas lapā. Pēc elektroniskā pieteikuma saņemšanas, ar Jums sazināsies mūsu tirdzniecības pārstāvis.
Sikdatnes (cookies) mums sniedz iespeju uzlabot jusu ka lietotaja ertibas. Turpinot izmantot musu vietni, jus piekritat sikdatnu izmantosanai. LASIT VAIRAKX